Kriminālprocesā tiesu ekspertam ekspertīzi ar savu lēmumu uzdod veikt procesa virzītājs - izmeklētājs, prokurors, tiesnesis, tiesa. Citi procesa dalībnieki - aizstāvis, cietušais var lūgt veikt tiesu ekspertīzi, ja viņu rīcībā ir lietā būtiski pierādījumi vai fakti, kam nepieciešama papildus izpēte, vai arī viņi nepiekrīt sākotnējās ekspertīzes rezultātiem. Kriminālprocesā personas, kam uzrādīta apsūdzība, ir tiesīgas pieprasīt sev izsniegt lietā esošo pierādījumu - audiovizuālo dokumentu (video un audioierakstu) digitālus dublikātus (klonus) CD vai DVD formātā alternatīvai izpētei tieši tāpat, kā jebkuru citu kriminālllietas materiālu papīra formas dokumentu kopijas. Jāpievērš uzmanība, ka jāsaņem tieši CD/DVD dublikāti, nevis kopijas, jo tikai dublikāti satur visu būtisko tehnisko informāciju. Par pēc privātpersonas lūguma veiktu izpēti eksperts sniedz Eksperta izziņu. Vai eksperta izziņu pievienot lietai, un vai arī uz tās pamata noteikt papildus vai atkārtotu ekspertīzi, izlemj tiesa.

Civilprocesā  veikt tiesu ekspertīzi var ierosināt divējādi:

1. Ekspertīzi nosaka procesa laikā ar tiesas lēmumu pēc vienas puses pieprasījuma. Puses var vienoties par konkrētu ekspertu, kuram uzticas abas puses. Ekspertu var izvēlēties Tiesu ekspertu reģistrā. Eksperts sniedz Eksperta atzinumu.

2. Ekspertīze tiek pasūtīta privātā kārtā pirms prasības celšanas. Eksperts sniedz Eksperta izziņu.

Visbiežākā situācija civilprocesos ir tāda, ka viena puse skaņu vai video ierakstā ir fiksējusi strīdīgo notikumu vai sarunu, bet otra puse apstrīd ieraksta autentiskumu vai savu dalību sarunā. Tādā gadījumā pareizākais risinājums ir ekspertīzi veikt divos etapos. Pirmajā etapā būtu jāapstiprina ieraksta autentiskums, ieraksta derīgums personas identifikācijai un jāveic sarunas atšifrējums rakstiskā formā. Lielākoties tiesas nevēlas pieņemt skaņu ierakstus kā pierādījumus un tos klausīties, ja nav iesniegts eksperta veikts sarunas atšifrējums. Eksperta izziņu var iesniegt tiesā reizē ar prasību, noteikti pievienojot lūgumu tiesai noteikt personas identifikācijas ekspertīzi un uzlikt par pienākumu pretējās puses sarunas dalībniekam sniegt balss paraugu personas identifikācijai gadījumā, ja sarunas dalībnieks neatzīst savu piedalīšanos sarunā. Otrajā etapā tādējādi tiek veikta jau tiesas noteikta ekspertīze, kurā uzdots tikai jautājums, vai konkrēta persona piedalās pētāmajā ierakstā. Praksē, visbiežāk, otrais etaps vairs nav nepieciešams, jo vairākumā gadījumu sarunu dalībnieki neapstrīd savu dalību sarunā.

Eksperts sniedz atzinumus un izziņas, ievērojot Tiesu ekspertu likumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības un par savu darbību ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 300. un 302. panta.

Ja ekspertīzē tiek uzdots jautājums, kas robežojas ar vai pārsniedz konkrētās tiesu ekspertu specialitātes kompetenci un ja šajā specialitātē sertificētu tiesu ekspertu Latvijā nav, tiesu eksperts var procesa virzītājam ierosināt pieaicināt ekspertu komisijā šīs nozares speciālistu, kura kompetencei tiesa uzticas un pievienot speciālista atzinumu savam tiesu eksperta atzinumam.